Lasītāji par detektīvromānu Par katru cenu

   Detektīvromāns “Par katru cenu” ir aizraujošs stāstījums, kas piesaista ar savu dinamisko un intriģējošo sižetu, neļaujot pat uz mirkli atslābināties. Autore Dace Judina meistarīgi savieno vairākas sižeta līnijas: no noslēpumainas aktiera pazušanas līdz pat sērijveida slepkavas atriebības plāniem. Autores veikums nebeidz pārsteigt ar spēju uzbūvēt sižetu kā dzīvu labirintu – lasītājs tiek vests cauri spriedzes pilniem notikumiem gan Latvijā, gan Francijā, kur katrs sižeta pavērsiens liek aizturēt elpu, saplūstot ar intriģējošiem notikumiem, kur nejaušības pārtop likumsakarībās, bet aiz ikdienišķām epizodēm atklājas daudz dziļākas, gandrīz metafiziskas nozīmes notikumi.
   Īpašu šarmu romānam piešķir lasītājam no iepriekšējiem sērijas darbiem pazīstamie tēli, kuri turpina būt tikpat spilgti, harismātiski un reālistiski. Kā allaž, autores ironiskais un dzēlīgais humors dialogos lasīšanu padara par īpaši patīkami baudāmu pieredzi. Romāna centrā ir ne tikai noziegumu atklāšana, bet arī cilvēku attiecības, to sarežģītība un savstarpējās uzticības pārbaudījumi. Pagātnes ēnas un iepriekš neizprastie notikumi pēkšņi var atgriezties, lai skarbi ietekmētu tagadni. “Par katru cenu” var izrādīties ļoti augsta cena... Šis stāsts par drosmi, nodevību, mīlestību un taisnīgumu katram liek aizdomāties arī par savas laimes cenu.
   Romāns noteikti patiks ikvienam detektīvstāstu cienītājam, kurš meklē aizraujošu lasāmvielu ar pamatotu un dziļu sociālo kritiku; tas ir estētisks un intelektuāls piedzīvojumu, kas raisa pārdomas vēl ilgi pēc grāmatas aizvēršanas.

Egons Rusanovs, zvērināts advokāts

   Lasot neatstāj realitātes klātesamības izjūta. Jādomā par advancēto tehnoloģiju ienākšanu ne tikai virtuvēs un guļamtelpās, bet arī mūsu prātos, tām no darba rīka pārtopot par netiešu cilvēka dzīves noteicēju. Cik daudz mēs katrs apzināmies, ka pieņemtie lēmumi ir mūsu paša, nevis mediju, soc-tīklu vai MI inspirēti? Cik stipra ir mūsu vērtību sistēmas sarkanā līnija, vai vispār tāda ir? Kas un kā tiek nodots tai paaudzei, kas šobrīd aug, un kas ir tas, kas nav viņu, bet var tāds kļūt? Cik gatavi šodienas jaunieši uzvarēt mākslīgo intelektu šaha spēlē? Tādā īstā, godīgā šaha spēlē, bez MI priekšā teikšanas, balstoties tikai savās zināšanās un neesot psihoaktīvo vielu ietekmē? Lai gan – zināšanas kā tādas vēl negarantē labā un ļaunā izpratnes integrāciju sirdsapziņas piepildītā dzīves telpā, tomēr tās ir bezgala vērtīgas, jo, berot graudus caur kritiskās domāšanas dzirnakmeņiem, ir cerība nepazaudēt savu cilvēcisko būtību.

Gundega Kozlova,
psihoterapijas speciāliste psihodrāmā, klīniskā psiholoģe

   Informācija, fakti, nejauši izteikti vārdi un teikumi, kustības, apģērbs un rīcība – ikviena cilvēka ikdiena. Ikdiena, kas tomēr katram sava. Katra detaļa no iepriekš minētajām un neminētajām ir būtiska un var izrādīties liktenīga. Tā ne vienmēr būs patīkama, tomēr pamācoša. Protams, ja interesē tas, kas notiek apkārt.
   Vai tu to vari ietekmēt? Jā, ja īstā brīdī ievēro, atceries, ieklausies un domā pats! Tad grāmata domāta tev!

Mārcis Krūmiņš, zvērināts advokāts

   Jau no pirmajām grāmatas rindiņām jauni notikumi un noslēpumi. Ievelk, aizrauj, pakļauj. Kamēr nebūs izlasīts, miera nebūs – jutīsieties kā narkomāni, kam nav tikusi kārtējā deva.
   Cik viegli un ātri rūdīti noziedznieki tiek brīvībā un turpina savus melnos darbus, ja tas kādam kaut kur ļoti vajadzīgs. Kā draugi pēkšņi pārtop par nedraugiem, mīļotie par nemīļotiem, cik viegli pārmest kažokus, pie visām savām nelaimēm vainojot citus, ne sevi... Vai tiešām naudas dēļ vērts pāri līķiem iet uz cietumu? Cik viegli salauzt savu bērnu, ja esi vecāks, kuram bērns pilnīgi vienaldzīgs, tā sabojājot mazā cilvēka psihi, ar laiku novedot viņu uz noziedzības ceļa. Un kādam naidam jābūt cilvēka sirdī, lai brīdī, kad viņam tiek sniegta palīdzīga roka, to atkal un atkal neredzētu un darītu visu, lai ieriebtu, visvairāk ieriebjot pats sev. Cik svarīgi izrunāties, lai neradītu nesaprašanos. Cik viegli kļūdīties, un cik grūti šīs kļūdas labot...
   Spriedze kāpj ģeometriskā progresijā. Un beigās – bāc, atkal uz pauzes! Pašā interesantākajā vietā!

Antra Apansjonoka, detektīvmīle no Jelgavas

   Notikumi, ko veicina mūžam nezūdošais ļaunums – atlīdis no pagātnes, ar politiskām spēlītēm aizkulisēs. Ir cilvēki, kurus labot var vienīgi deviņi grami svina. Un pat nebūtu žēl – lai pasaule kļūtu drošāka.
   Aizdomājos par bailēm no laimes. Varbūt - par neprasmi laimīgam būt? Viss varētu būt citādi, ja kādam nebūtu tik melna dvēsele. Atriebties par katru cenu... Pat tad, ja otrs nemaz nav vainīgs pie tavām nedienām. Bet vainot otru taču ir vieglāk nekā atklāti ieskatīties acīs saviem paša tarakāniem.

Zita Reča, literatūras baudītāja

   Bailes – vienas no senākajām un spēcīgākajām emocijām un personības grāvējiem. Bailes palikt vienam liek palikt vietā, kurā nejūties laimīgs. Bailes, ka pasaule ieraudzīs paša dēmonus, rada vēl lielākus dēmonus. Bailes, ka tevi nesapratīs, liek dzīvot melos. Bailes, ka pagātne atkārtosies, liek dzīvot pelēki un remdeni. Bailes no noraidījuma neļauj izjust dzīvi pilnībā. Bailes pateikt otram, cik viņš svarīgs. Bailes iestāties par taisnību. Bailes tikt sodītam. Bailes parādīt savu patieso būtību... Tik daudz baiļu veidu. Gan paša, gan citu.
   Bet vislielākās – atzīties sev, ka bailes ir. Un tās pārvarēt. Bailes vienlaikus ir mūsu vājums un spēks.
   Daces Judinas varoņos, gan taisnajos, gan netaisnajos, var atrast visādu veidu un paveidu bailes. Arī Annā Elizabetē. Apbrīnojami, kā rakstniece izved lasītāju cauri dažādu baiļu posmiem, liekot lasītājam ieraudzīt sevi, savus mīļos un savu nelabvēļu rīcības modeļus. Tikai pārvarot savas bailes, vari ko sasniegt.

Agnese Pastare, uzņēmēja, finanšu eksperte un fotogrāfe

   Interesanti vērot, kā attēlotas situācijas dažādās vidēs, kultūrtelpās un laikos. Cilvēka tumšākajām dziņām un noziedzībai nav robežu un etniskās piederības, tāpat katrā tautā atrodama cēla un ētiska rīcība, cieņa, draudzība, sapratne un atbalsts. Ikvienā sabiedrībā ir cilvēki, kuri savu mērķu vārdā gatavi rīkoties par katru cenu, izmantojot ciniskas, nežēlīgas metodes, neizvērtējot sekas apkārtējiem un sev!
   To šodien redzam gan pašu vidū, gan starptautiskajās attiecībās, kur kāds alkst pakampt cita gabalu, nespējot apsaimniekot savējo. Vienalga par izlietām asinīm, zaudētām dzīvībām, salauztiem likteņiem, izpostītām dzīvesvietām; galvenais – paša uzpūstās ambīcijas! Arī ikdienas dzīvē saskaramies ar to, kā mūs ietekmē sistēma: atkal kāda eksperimentāla birokrātiska ideja, kuras realizācija atkarīga no reformatoru sociālā statusa un amatiem. Un nav būtiski, kas tā par sistēmu – iekšlietu, veselības vai izglītības...
   Dacei Judinai izdodas ietvert tēlu attiecībās smalkas savstarpējo attiecību nianses – uzticēšanos, spēju izrunāt problēmas, atklāsmi par to, ko vairs ietekmēt nevar un kas nepakļaujas labošanai.
   Lasot šo darbu un sasaistot ar to, ko redzu apkārt, mani arvien vairāk nodarbina jautājums: "Vai cilvēks un cilvēce spēj izprast sevi, izvērtēt vēsturi un izdarīt adekvātus secinājumus? Vai ir jēga mācīt vēsturi, ja tie, kuriem to vajadzētu pārzināt, nav ne izpratuši, ne grib izprast?" Izskatās, ka vara nevēlas, lai jaunā paaudze mācētu noteikt cēloņsakarības – un ne tikai vēsturē...

Arvo Karelsons, vēsturnieks un pedagogs

   Autore raksta skaudri, aizķerot aktuālās tēmas – humāno audzināšanu, kas pārvēršas pārprastā izdabāšanā un visatļautībā, mākslīgā intelekta ēnas puses, ieskaitot krāpšanas mēģinājumus, psihiskās novirzes, apreibinošās vielas un to lietošanas sekas. Lasot nāk baisa atskārta – dzīvē notiek vēl neprognozējamāk... Izskatās, ka esam atvēruši Pandoras lādi, mēģinot būt iejūtīgi un toleranti pret visiem, arī noziedzniekiem.
   Daudz jādomā par sociopātiskām nosliecēm un to izpausmēm, par apreibinošām vielām kā nelabvēlīga ģenētiskā mantojuma palaidējslēdžiem. Dilemma: vai ar labvēlīgu attieksmi, visa nodrošināšanu un pestīšanu laukā no ķibelēm var likt saprast indivīdam, ka viņš smagi kļūdījies un viņa dzīves uztverē kaut kas būtiski jāmaina? Cik ilgi var ļaut kāpt pāri robežām, nepasakot stingru nē? Vai, ļaujot pusaudžiem un jauniešiem sapratni meklēt mākslīgā intelekta vietnēs, iepriekš neiemācot MI algoritmus un lietošanas higiēnu, mēs, pieaugušie, viņiem neatņemam būtisku pieaugšanas un cilvēcības veidošanās daļu – tiešo kontaktu un patiesu ieinteresētību jūtu pasaulē?
   Aizverot pēdējo lappusi, grāmata turpina uzdot jautājumus un urdīt: ko tieši es varu darīt, lai pasaule kļūtu par jaukāku vietu, kur dzīvot, un vairāk atvērtos mīlestībai? Ievainotās gliemenēs mēdz izaugt pērles... Ar nepacietību gaidīšu, kādas pērles savās dvēselēs izauklēs varoņi nākamajā grāmatā. Šajā daži beidzot izskatījās sākuši domāt... Varbūt pēc katram sava krustaceļa iziešanas varētu iestāties mierīgāks posms?

Meldra Gailāne, kaislīga lasītāja, bibliotekāre

   Kuru Dievs vēlas iznīcināt, vispirms padara neprātīgu... Sabiedrība un tajā mītošie cilvēki dara visu, lai paši sevi pazudinātu. Sabiedrībai un cilvēkiem bīstami indivīdi ar garīgām un psihiskām novirzēm pārspīlēta humānisma vārdā tiek laisti brīvībā no slimnīcām, aprūpes centriem. Nepilngadīgie cenšas izcelties ne jau ar sasniegumiem zināšanās, prasmēs, sportā, bet gan ar to, kurš "krutāks": nežēlīgāks, ciniskāks, pārdrošāks. Nemaz nerunājot par "zeltracēm", kas gatavas kāpt pār līķiem, lai tiktu pie bagātības. Jūtas? Kas tās tādas?
   Fundamentāli mainījušās sabiedrības un indivīda vērtību sistēmas. Vari cilvēku audzināt, skolot pēc labākās sirdsapziņas, bet socializācija aiziet pilnīgi šķērsām brīdī, kad indivīds saskaras ar sabiedrības divkosību – labi ir krāpt, melot, nogalināt, spīdzināt, darīt pāri, lietot aizliegtas vielas... Modernā kaite – būt populāram. Nav svarīgi, kā, ar ko. Galvenais – izskatīties atdarināšanas vērtam. Nekas, ka sanāk gvelzt absolūtas muļķības: jo skaļāka un rupjāka muļķība, jo vairāk sekotāju. Saņemt atzinību no tādiem pat... Vienkārši radīt bezjēdzīgu informatīvo troksni. Modernās sabiedrības lāsts: informatīvo mēslu plūsmā garām paslīd arī vērtīgais, vajadzīgais, interesantais. Mantkārība, iedzīvoties kāre, tieksme pēc bagātības – universālais ļaunums, neatkarīgi no tā, kurā vietā cilvēks ir dzimis, audzis, skolojies. Neatkarīgi no ticības.
   Izlasot šo grāmatu, rodas jautājums: kas notiks ar sabiedrību, valsti, ja tie, kuriem nav vienalga, pārstās labot, mainīt, tīrīt šo sabiedrību un tās sapuvušās vērtības? Jautājums retorisks, tomēr šobrīd kļūst arvien aktuālāks. Vai sabiedrībai to vajag? Varbūt pietiek ar melīgiem ietekmeļiem, viņu pēdās sekojošajiem politiķiem, krāpnieciski noskaņotiem ierēdņiem un uzņēmējiem, visbeidzot – ar cilvēkiem, kas māna, krāpj un aplaupa viens otru? Vai sabiedrībai, kurā nav noslēgti rēķini ar pagātni, vispār ir nākotne?

Aivis Biķernieks, sociologs

   Aizveru pēdējo romāna Par katru cenu lappusi, un iestājas klusums. Domu pavedienu daudz...
   Ja pasaulē valda mīlestība, kurā brīdī cilvēkā iemājo ļaunums? Kāpēc arvien mazāk cilvēku domā par otru, dalās, priecājas par cita veiksmi un bēdājas par neveiksmi? Cik daudzi gatavi (ne vārdos, bet darbos) pasniegt roku vajadzīgajā brīdī, nevis ciniski paiet garām, izliekoties neredzam?
   Atriebība. Greizsirdība. Nauda. Grezna dzīve. Skrējiens no kalna – ātrāk un ātrāk, nespējot nobremzēt.
   Vai jaunietim jāsaņem sods, ja pārkāpts likums? Vai jāatbild par saviem darbiem un vārdiem? Diemžēl mūsu sabiedrība pati audzina šādus jauniešus, kam nekas nav svēts.
   Dzīve interneta vidē. Cik tā droša mākslīgā intelekta klātbūtnē? Laikā, kad nevar ticēt nevienam. Roboti un krāpnieki. Mākslīgi radīti video un bildes. Mēs paši barojam mākslīgo intelektu, sarunājoties ar robotiem kā īstiem cilvēkiem, ļaujot bērniem ar to spēlēties, nedomājot par sekām.
   Visiem cilvēkiem esot vienādas tiesības. Arī tādiem, kas apdraud citu cilvēku brīvību un pat dzīvību. Ko šādā gadījumā aizsargā likums? Tiesības? Cilvēkus? Vai likumi var būt bezspēcīgi?
   Precīzs cilvēku un mūsdienu sabiedrības raksturojums. Vai šodien daudzi varētu pateikt ļaunumam nē, pat ja ļoti bail? Lasot pēdējo romāna nodaļu, gribas celties un iet, un cīnīties pret ļaunumu.
   Ja to visu uzņemtu filmā, domāju – tā daudziem atvērtu acis uz pašlaik notiekošo.

Ruta Skrebele, literāte un pedagoģe

   Sērijā IAE ir viss, par ko vairums nojauš, runā un domā, jūt un sāp. Kas notiek mūsu dzīves priekšplānā un aizkulisēs. Kas mūs vieno un šķeļ. Dzīves daudzdimensionālā realitāte. Ja to neapzinās, tad sanāk, kā sanāk – katrs savā kaktā: "Netraucējiet!"
   Daces Judinas grāmatās daudzkārt skartas tēmas, par ko sabiedrība vairs nerunā, noklusē, baidās pieskarties, neredz jēgu, bet kas veido pamatu, lai tā vispār eksistētu. To ignorējot, valsts un sabiedrība izšķīst, zaudē satvaru, saknes, mērķi. Tas jau vairākus gadus vērojams dažādās izpausmēs, sevišķi – morāles jautājumos. Rezultātā – ik gadu palielinās izsalkums pēc vardarbības un pieprasījums pēc apmierinājuma.
   ...bet grāmatas nobeigums pat nerūsējošam tēraudam liek mainīt savas īpašības...

 Arturs Nīmanis, IAE detektīvsērijas mākslinieks